(Cefanijas 3:9) Tad Es mainīšu tautu valodu (vai: atjaunošu to) un došu tām vienu skaidru (vai: tīru) valodu, lai tās visas piesauktu Kunga vārdu un vienprātīgi Viņam kalpotu.
(Piezīme: Oriģinālā ebreju teksta burtisks tulkojums:
Tad Es mainīšu (vai atjaunošu)
tautu valodu
par vienu tīru valodu,
lai tās visas varētu
piesaukt vārdu Kunga
un vienprātīgi Viņam kalpot.
Salīdziniet ar Jesajas 6:5a: „Tad es sacīju: Bēdas man! Es esmu pazudis, jo esmu cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju tautas ar nešķīstām lūpām vidū.“
Salīdziniet ar Jesajas 6:5a: „...jo es esmu viens cilvēks ar nešķīstām lūpām un dzīvoju vienas tautas ar nešķīstām lūpām vidū...“
Ievērojiet:
viens cilvēks ir salīdzināts ar tautām
nešķīsts ir salīdzināts ar tīru vai skaidru
lūpas ir salīdzinātas ar vienu ... valodu
Ebreju valodā lūpa var nozīmēt arī runu vai valodu
Cefanijas 3:9 Skaidrojums un Komentārs
Šajā tekstā ir izklāstītas vairākas svarīgas domas, īpaši par izteiciena „tīra valoda“ tulkojumu un izpratni. Tālāk sniegts komentārs no trešās personas skatpunkta:
Valodas Vienotība un Tīrība
1. Oriģinālā Ebreju Teksta Precizitāte
Tekstā norādīts, ka Cefanijas 3:9 oriģināltekstā vārds, kas izteicienā „tīra valoda“ tulkots kā „valoda“, ir vienskaitlī („lūpa“); tas neapzīmē daudzu valodu kopumu. Tāpēc tulkojums „tīras valodas“ var maldīgi likt lasītājiem domāt, ka katrs cilvēks tīri piesauks Kunga vārdu savā valodā.
Tomēr patiesā nozīme ir tuvāka izteicienam „viena tīra, skaidra valoda“. Tas ir pretstats valodu sadalīšanai pie Bābeles torņa un atgādina par sākotnējo valodas vienotību 1. Mozus grāmatā. Taču šoreiz ticīgie piesauc Dieva vārdu, nevis rada vārdu paši sev (1. Mozus 11:4).
2. Attīrīta vai Tīra
Oriģinālā vārda “pure” tulkojums kā „tīra“ vai „skaidra“ šķiet tuvāks tā pamatnozīmei. Valodas tīrība šeit nozīmē valodu, kas nav mainīta, sagrozīta vai sajaukta; tā nav tikai abstrakta morāla „attīrīšanas“ ideja.
Tas veido skaidru pretstatu „nešķīstām lūpām“ Jesajas 6:5, kur aprakstīta morāla vai garīga nešķīstība, nevis valodas pareizība vai vienotība.
Svētā Vārda JESU Izmaiņas
1. Izrunas Saglabāšana no Grieķu uz Latīņu Valodu
Kunga vārds JESU (YESU) sākotnēji tika pārrakstīts no grieķu valodas latīņu valodā kā Iesus. Kad pirmajos gadsimtos tas izplatījās dažādos apgabalos, tā izruna tika uzticīgi saglabāta šo apgabalu valodās. Piemēram, ķīniešu „耶穌“ (YESU) vēl šodien ir tuvs sākotnējai izrunai. Taču, mainoties burta J izrunai angļu valodā, vārda JESUS izruna pakāpeniski attālinājās no sākotnējā skanējuma.
2. Izmaiņas Vēsturiskajā Attīstībā
1628. gada Karaļa Džeimsa Bībeles (KJV) izdevumā vārds joprojām tika rakstīts Iesus, tā saglabājot sākotnējo izrunu. Rakstības izmaiņu dēļ apmēram 200 gadus vēlāk JESUS mūsdienu angļu valodā sāka izrunāt kā „Jee-zus“.
Teksts uzsver, ka izrunas maiņa var mainīt īpašvārda nozīmi vai uztverto identitāti. Tajā minēts arī Bībeles piemērs, kad Dievs mainīja Ābrāma vārdu uz Ābrahāmu, tā uzsverot precīzas izrunas nozīmi.
3. Kā Mācekļi Sludināja Vārdu
Ir ļoti ticams, ka mācekļi, sludinot Kunga svēto vārdu JESU (YESU), uzticīgi nodeva tā izrunu mutvārdos. Vietējie ticīgie varbūt to izrunāja atbilstoši savām valodām, taču, visticamāk, centās saglabāt izrunu, kas bija tuva formai „YESU“. Laika gaitā svētajam vārdam piešķirtā nozīme mazinājās, un dažādās valodās parādījās atšķirīgas formas.
Tas ir vēsturisks un kultūras fenomens; tomēr jautājumā par to, vai tas atbilst Dieva gribai, teksts to uzskata par „izmaiņu rezultātu“.
Pravietojums un Izlabošana Cefanijas Grāmatā
1. Pravietojums par Tīras Valodas Atjaunošanu
Cefanijas 3:9 teikts, ka pēdējās dienās tautas piesauks Kunga vārdu vienā tīrā valodā. Tas ir saistīts ar valodu sadalīšanu Bābelē un norāda arī uz atjaunošanu, kas notiks Mesijas laikā. Šajā komentārā „izlabošana“ uzskatīta par svarīgu Cefanijas grāmatas tēmu: Dievs mainīs tautas un atjaunos tām vienu kopīgu, tīru valodu, kurā tās piesauks Kunga vārdu.
2. „Izlabošana“ un „Pieļaušana“
Šeit apgalvots, ka vārda JESU (YESU) izruna daudzās mūsdienu valodās ir attālinājusies no sākotnējā skanējuma. Tā nav Dieva griba, bet gan kaut kas, ko Dievs ir pieļāvis. Tomēr Cefanijas pravietojums paredz galīgo izlabošanu, kad tautas atkal pareizi piesauks Dieva svēto vārdu.
Noslēguma Komentārs
Šajā skaidrojumā rūpīgi aplūkota valoda, svētais vārds un tulkojuma precizitāte, īpaši uzsverot valodas tīrības un vienotības nozīmi Cefanijas 3:9 piemērošanā. Tas, vai mūsdienu ticīgajiem būtu jāatgriežas pie sākotnējās izrunas, paliek apspriešanas vērts teoloģisks un kultūras jautājums.
Tomēr teksts piedāvā pārdomas rosinošu skatījumu un atgādina cilvēkiem no jauna piešķirt nozīmi cieņai pret svēto vārdu un valodas uzticībai.
|
 |
|
|
|
|
|
